Kad vēlies saņemt skolēna stipendiju - šogad vai pēc gada?

Arī skolēns var pelnīt 100 latu mēnesī, ja vien ļoti pacenšas jomā, kas pašam patīk un padodas. Iespējams, ka lasot konkursa noteikumus sapratīsiet - bija jāsāk censties drusku ātrāk. Tomēr šis ir labs starta laiks, lai patiešām labi sagatavotos nākamā gada stipendiju piešķiršanai. 100 latu mēnesī skolēnam, pie tam, par paša sasniegumiem - tas taču ir lieliski.

Trešdien, 31.martā, sākās pieteikumu iesniegšana talantīgo bērnu un jauniešu konkursam „Latvijas Izcilnieki”. Pretendenti „Latvijas Izcilnieki” titulam tiks izraudzīti par sasniegumiem piecās dažādās kategorijās – zinātnē, mūzikā, sportā, sabiedriskajās aktivitātēs, kā arī mākslas, kultūras un radošajā jomā. No visiem pieteikumiem pieci labākie saņems 100 latu „Maxima” stipendiju ik mēnesi visa nākamā mācību gada garumā (kopumā 1000 latu katrs), bet 45 pusfinālisti - vienreizēju naudas balvu 100 latu vērtībā. Dalībnieku pieteikumi tiks gaidīti līdz 2010. gada 9. maijam.




Konkursa „Latvijas Izcilnieki” mērķis ir novērtēt un atbalstīt Latvijas talantīgākos jauniešus, kas sasnieguši ievērojumus rezultātus vietēja vai starptautiska mēroga konkursos, olimpiādēs, projektos un citās aktivitātēs. Konkursu organizē veikalu tīkls „Maxima” un telekompānija „Latvijas Neatkarīgā Televīzija” (LNT). Konkursa iniciatora un stipendiju nodrošinātājas - SIA „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš saka: „Mērķis ir izcelt jaunos censoņus un palīdzēt tiem, kuriem ir spējas un kuri ir aktīvi, jo tā ir mūsu Latvijas nākotne. Jau no mazotnes vēlamies rādīt, ka aktivitāte un darbs nes augļus, ka ar sasniegumiem ir jālepojas un ka iniciatīva tiek novērtēta. Tad apkārt mums būs daudz vairāk jauno uzņēmēju un ideju ģenerētāju. Tāpēc „Maxima” jau piecus gadus atbalstījusi centīgākos skolēnus vai klases ar stipendijām un tagad to jaunā formā grib iedibināt par jauku tradīciju. Aicinu jauniešus pieteikties un lepoties ar sasniegto!” LNT radošais direktors Niks Volmārs: „Mēs varam lepoties ar daudziem talantīgiem brīnumbērniem. Ir ļoti svarīgi atbalstīt viņu tālāko izaugsmi. Ja arī jums blakus aug īpašs brīnumbērns, tad pastāstiet par viņu mums. Un mēs šos brīnumbērnus parādīsim Latvijai, lai ar viņu panākumiem varam lepoties visi kopā. Telekompānijas LNT galvenais mērķis ir sekmēt lielākas, spēcīgākas Latvijas veidošanos, ar kuru mēs visi varam lepoties. Tādēļ ir ļoti svarīgi īpaši atbalstīt tos jaunos censoņus, uz kuriem gulsies rītdienas Latvijas attīstība". Projekta noslēgumā plānota svinīgā apbalvošanas ceremonija 1.septembrī, kas būs redzama arī tiešraidē LNT plkst. 21:00. Tajā tiks sumināti un apbalvoti 45 talantīgākie bērni un jaunieši, kā arī paziņoti pieci nākamā mācību gada stipendiju ieguvēji.



Konkursā var piedalīties visu Latvijas vispārizglītojošo skolu 4.-11. klašu skolēni. Vērtēti tiks sasniegumi par 2009./2010. mācību gadu. Taču jāatceras, ka tiks izskatīti un novērtēti tikai individuālie sasniegumi, nevis sasniegumi komandā vai grupā. Lai piedalītos konkursā, jāaizpilda pieteikuma anketa un jāsagatavo motivācijas vēstule, jāpievieno skolas liecības kopija, klases audzinātāja, trenera vai projekta kuratora rekomendācijas vēstule, kā arī iegūto atzinību, diplomu kopijas. Visi dokumenti jāsūta pa pastu uz adresi „Latvijas Izcilnieki”, Stabu iela 19, LV-1011, Rīga vai uz e-pastu latvijasizcilnieki@latvijasizcilnieki.lv.



Plašāka informācija un visas nepieciešamo dokumentu formas atrodamas http://www.latvijasizcilnieki.lv./ Detaļas var precizēt pa tālruni 67898632.



Konkursu organizē veikalu tīkls „Maxima” un telekompānija LNT, projektu atbalsta žurnāli “Ieva” un „Ievas stāsti”. Konkursa norisi realizē mārketinga komunikācijas aģentūra „Alpha Baltic”.

Skolas vecāku balle

Kā ir būt studentam?

Ikgadējā Latvijas Universitātes (LU) pasākuma "Studenta kurpēs" ietvaros pēdējo klašu vidusskolēni šonedēļ var apmeklēt augstskolas lekcijas, seminārus, piedalīties laboratorijas darbos un iepazīt studentu mācību telpas.
Skolēniem ir iespēja izvēlēties sev interesējošo no 55 studiju programmām – filoloģijas, vēstures, bioloģijas, mākslas, matemātikas un daudzām citām.
"Studenta kurpēs" jau ceturto gadu rīko LU Studentu serviss. Tā ir lieliska iespēja topošajam vidusskolas beidzējam pieņemt motivētu lēmumu tālākās izglītības izvēlē, jo, kā apgalvo LU Studentu servisa informācijas un konsultāciju nodaļas metodiķe Unda Avota, aptuveni viena trešdaļa skolēnu turpina studēt tajā studiju programmā, kuru iepriekš šādā veidā iepazinuši.
Piedalīšanās "Studenta kurpēs" ļauj iepazīties arī ar citiem studentu dzīves aspektiem – dzīvošanu dienesta viesnīcās, darbību pašpārvaldēs un pašdarbības kolektīvos.
Vairāk lasiet šeit:http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/latvijas.zinas/?doc=75235&date=2010-03-24

Mūsu skolai arī ir cerības

 Rīgas skolas varētu iegūt 35 jaunus futbola laukumus




 Latvijas Futbola federācija (LFF) plāno Rīgas pašvaldībai šogad uzdāvināt 35 jaunus futbola laukumu mākslīgos segumus, kuru kopējā vērība ir aptuveni 260 000 latu, aģentūra LETA uzzināja Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejā.



Kā informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora vietnieks Oļegs Burovs, desmit laukumu izmērs būs 20 reiz 40 metri, bet 25 laukumu izmēri būs 13 reiz 21 metrs. Mazākajiem laukumiem būs borti.



Segumu piegādes un uzstādīšanas darbus saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem veiks LFF.



Savukārt pašvaldība par saviem līdzekļiem izbūvēs sporta laukuma nesošās pamatnes mākslīgā futbola laukuma seguma uzstādīšanai un nodrošinās aprīkojuma uzstādīšanu, kas ir nepieciešams laukumu lietošanai paredzētajiem mērķiem.



Burovs norādīja, ka laukumus zem mākslīgā seguma plānots noasfaltēt. Kopējās izmaksas pašvaldībai varētu būt ap 350 000 latu, bet konkrēto summu varēs noskaidrot konkursa rezultātā.



Plānots, ka divu mēnešu laikā varētu noslēgt līgumu par būvniecību, bet darbus varētu veikt trīs mēnešu laikā. Iecerēts, ka laukumi varētu būt gatavi līdz jaunajam mācību gadam.



Pēc sarunām ar LFF pašvaldība apsekoja skolas, pie kurām varētu šādus laukumus izveidot. "Tas nav tik vienkārši, jo jāizpilda vairāki nosacījumi - tai jābūt pašvaldības zemei, teritorijai jābūt iežogotai un apgaismotai," skaidroja Burovs.



Pēc Burova teiktā, LFF arī izteikusi vēlmi veikt investīcijas un uzklāt jaunu segumu Latvijas Universitātes stadionā. Federācija arī meklējot zemesgabalu jauna un liela futbola stadiona būvniecībai.



"Skatīsimies un šos plānus vērtēsim. Domāju, ka visam būs jānotiek pakāpeniski - vispirms skolu stadioni, tad lielākie projekti," norādīja Īpašuma departamenta direktora vietnieks.



Lēmumprojektu par dāvinājuma pieņemšanu vēl skatīs Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti, bet galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Balsojam par mūsu direktori!

Nobalsosim par mūsu direktori!
http://www.metumoteris.lt/Nominacijos-ir-kandidatės/Metų-nematomas-darbas

Priekšpilsētas Tautas bumbas sacensības (pusfināls).

Rīgas 32. vidusskolā notika tautas bumbas sacensību pusfināls. Sacensības turpina meitenes, kas ceturtdaļfinālā bija ieņēmušas pirmo vietu. Mūsu meitenes, uzvarot Rīgas 25. vidusskolu un Rīgas 32. vidusskolu, turpina sacensības finālā.

Video: http://www.youtube.com/watch?v=RC79NYEVSzw

Priekšpilsētas Tautas bumbas sacensības (ceturtdaļfināls).

3. februārī Rīgas 72. vidusskolā notika priekšpilsētas tautas bumbas sacensību ceturtdaļfināls. Piedalījās: 72.vidusskola, 55. vidusskola, 51. vidusskola un Lietuviešu vidusskola. Zēni ieņēma 2. vietu, bet meitenes - 1. vietu. MALAČI!
Video:
http://www.youtube.com/watch?v=AyeEHoqj_Qk

Mūsējie labākie! Paldies uzvarētājiem un skolotājiem!

RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS
RĪGAS IZGLĪTĪBAS UN INFORMATĪVI METODISKAIS CENTRS
Kaņiera ielā 15, Rīgā, LV- 1063, reģ. Nr. 90009008140, tālrunis 67105548, fakss 67105582
e-pasts rsic@riga.lv

RĪKOJUMS

Rīgā
22.01.2010.
Nr.72-rs


Par apbalvojumu piešķiršanu latviešu valodas olimpiādes 2. posma Latgales priekšpilsētas skolu uzvarētājiem


Pamatojoties uz Latgales priekšpilsētas latviešu valodas (skolām, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmu) olimpiādes 2. posma žūrijas komisijas 18.01.2010. lēmumu:

1. Par iegūto 1. vietu ar grāmatu, diplomu un pildspalvu apbalvot:
1.1. Niklāvu Nagli-
Rīgas Lietuviešu vidusskola, 7. klase;
1.2. Janu Poželaiti-
Rīgas Lietuviešu vidusskola, 8. klase.

2. Par iegūto 2. vietu ar diplomu un pildspalvu apbalvot:
2.1. Oksanu Smirnovu-
Rīgas 65. vidusskola, 7. klase;
2.2. Laurīnas Kulišovu-
Rīgas Lietuviešu vidusskola, 8. klase.

3. Par iegūto 3. vietu ar diplomu un pildspalvu apbalvot:
3.1. Anitu Timofejevu-
Rīgas 75. vidusskola, 7. klase;
3.2. Arinu Arļukovu-
Rīgas Universālā vidusskola, 7. klase;
3.3. Ņikitu Harlampijevu-
Rīgas 92. vidusskola, 7. klase;
3.4. Laumu Valentīnu Staceviču-
Rīgas Lietuviešu vidusskola, 7. klase;
3.5. Iļju Nikolajevu-
Rīgas Universālā vidusskola, 8. klase;
3.6. Liliju Gorbačenko-
Rīgas 75. vidusskola, 8. klase.

4. Par veiksmīgu piedalīšanos ar atzinības rakstu apbalvot:
4.1. Sabīnu Kazuro-
Rīgas 15. vidusskola, 8. klase;
4.2. Artūru Sitņiku-
Rīgas 72. vidusskola, 8. klase.

5. Par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā olimpiādei izteikt pateicību skolotājiem:
5.1. Ingūnai Strautiņai-
Rīgas Lietuviešu vidusskola;
5.2. Nellijai Jokubauskai-
Rīgas Lietuviešu vidusskola;
5.3. Olgai Čehovičai-
Rīgas 65. vidusskola;
5.4. Olgai Jakovļevai-
Rīgas 75. vidusskola;
5.5. Olgai Rubenčikai-
Rīgas Universālā vidusskola;
5.6. Valentīnai Voitānei-
Rīgas 92. vidusskola;
5.7. Allai Lužnovai-
Rīgas 75. vidusskola.

6. Par labu olimpiādes norises nodrošināšanu izteikt pateicību Rīgas 88. vidusskolas administrācijai un olimpiādes žūrijas komisijas priekšsēdētājai Liānai Augstkalnai.

7. Rīkojuma izpildi kontrolēt Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra Metodiskā darba vadības nodaļas vadītājam Agnim Gleizupam.



Direktore
S.Neimane

Sondare 67105541

Kā būs nākotnē ar tiesībām uz bērnu mūzikas izglītību?

http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/lasitaju.balsis/?doc=71283
22.01.2010.Autors: Aivars Broks, Daugavpils Mūzikas vidusskolas direktors, Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociāc.
Pēc 16. janvārī "Latvijas Avīzē" publicētās intervijas ar Imantu Kalniņu esmu saņēmis daudzas sarūgtinājuma un neizpratnes pilnas atsauksmes no savu audzēkņu vecākiem, kolēģiem un paziņām. Visiem viens jautājums: kā būs nākotnē ar tiesībām uz bērnu mūzikas izglītību?
Jau pērnajā vasarā Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācija (LMIIA) un Latvijas Mākslas skolu skolotāju asociācija (LMSSA) vēstulē prezidentam pauda bažas par mūzikas un mākslas skolu nākotni. Jautājām: kāpēc mūsu valstsvīri ar vienu roku spiež roku mūziķiem un māksliniekiem par kārtējiem lauriem starptautiskos konkursos, bet ar otru roku noņem finansējumu skolām, kuras nodrošina šos sasniegumus?
146 mūzikas, mūzikas un mākslas, kā arī mākslas skolas nav kaut kādi interešu pulciņi, bet Izglītības likumā juridiski nostiprinātas un akreditētas mācību iestādes. Tajās profesionāli pedagogi strādā pēc licencētām izglītības programmām, par kuru īstenošanu pilnā apjomā noslēgti līgumi ar audzēkņu vecākiem.
Mūzikas un mākslas skolas – mūzikas un mākslas vidusskolas – mūzikas un mākslas augstskolas – tā ir trīspakāpju izglītības sistēma, par ko mūs apskauž ne viena vien valsts. Kādam posmam iztrūkstot, sistēma beigs darboties. Un ir lielas šaubas, vai bez šā sistēmiskuma Latvijā patlaban būtu tik daudz izcilu pasaules slavu ieguvušu mūziķu.
Skolu likvidācijas gadījumā apmēram 25 000 bērnu paliek bez radošas nodarbes, kas svarīga gan viņiem un viņu vecākiem, gan mums visiem nākotnē. Turklāt statistika liecina, ka tiem, kas mācījušies mūzikas un mākslas skolā, nav noslieces uz noziedzību, narkomāniju un citiem likumpārkāpumiem. Ieguldījums kultūrizglītībā ir ilgtermiņa investīcija. Pastāv atgriezeniskā saikne starp kultūru un sabiedrības attīstību: ekonomikas procesi vienīgi ciešā mijiedarbē ar kultūru spēj nodrošināt augstu dzīves kvalitāti.
Pateicoties dainām, koriem, Dziesmu un deju svētkiem, Latvija saglabājusi savu identitāti. Bet no finanšu un biznesa viedokļa: kultūra – jo sevišķi mūzika! – jau tagad pierāda, ka var būt ne tikai kvalitatīvs iekšējā patēriņa produkts, bet arī izcila eksportprece.
Neapšaubu I. Kalniņa intervijā teikto, ka "profesionālā mūzikas skolā jāaudzina profesionāli mūziķi". Taču – ne tikai. Jāaudzina arī muzikāli, izglītoti un pie sistemātiska darba radināti Latvijas pilsoņi. Bet par pilnīgi aplamu uzskatu viedokli, ka "no mūzikas skolas apmeklējušo bērnu daudzskaitlības neradīsies ne jauns
Zābers, ne jauna Garanča vai Skride". Atļaušos apgalvot kā mūzikas izglītības speciālists – radīsies gan. Tikai rūpīgi un sistemātiski kopta augsne var dot labus augļus. Ir jāsijā šīs audzēkņu masas smiltis, lai atrastu zeltu, kas jāmudina par tādu veidoties. Lai kāds talants šūpulī būtu ielikts bērnam, viņš pats no brīva prāta septiņu gadu vecumā nemeklēs mūzikas privātskolotāju. Vispirms šis talants jāatraisa – par valsts līdzekļiem un ar valsts interesi.
Ja valsts apzinās savu atbildību par nāciju, tā iegulda naudu nācijas izglītošanā. Šodien diemžēl izskatās, ka neapzinās vai negrib. Tā vietā, lai ieguldītu lielākus līdzekļus kultūrizglītībā, finansējumu atņem un mācību plānos uz pusi samazina nodarbību stundas. Jaunajā mūzikas skolu projektā paredzēts tikai "zelta dzīslas rast", puslīdz profesionāli izglītojot vien piekto daļu audzēkņu (pārējie 80 procenti esot netalantīgi vai arī viņiem pēc 4. klases par tādiem būs jākļūst).
Kāds kolēģis nesen man vaicāja: "Varbūt Eiropa un SVF kā tās ierocis vienkārši grib izskaust konkurentus, pieprasot likvidēt mūzikas skolas?..." Protams, būtu ērti uz Eiropu novelt vainu. Bet, manuprāt, tā jāmeklē tepat, Latvijā, starp pašu bāleliņiem – deputātiem, ministriem, ierēdņiem

Vai pagarinās mācību gadu?

Pagarinot mācību gadu, iespējams ietaupīt, uzskata Rīgas domes Pilsoniskās savienības frakcijas deputāts Jānis Mārtiņš Zandbergs. Viņš esot pārliecināts, ka, vienlaikus pagarinot mācību gadu un pagarinot arī Ziemassvētku brīvlaiku, ir iespējams ietaupīt nopietnus finanšu līdzekļus, kurus ziemā skolas patērē apkures un elektroenerģijas rēķinu samaksai. "Mācību gadu var pagarināt līdz 20. jūnijam, un aicinu diskutēt arī par to, ka skolās mācības varētu sākties jau 20. augustā. Savukārt Ziemassvētku brīvdienas varētu būt no 15. decembra līdz 15. janvārim. Tādējādi tiktu ietaupīta nauda rēķinu samaksai, jo gada aukstākajā un tumšākajā laikā apgaismojums skolās vispār nebūtu vajadzīgs, bet apkure strādātu tikai dežūrrežīmā," skaidro Zandbergs.

Var saņemt pabalstus mācību līdzekļu iegādei

Rīgas domes Labklājības departaments informē, ka pabalstu mācību līdzekļu iegādei jau ir saņēmis 2381 Rīgas skolēns. Pabalstiem izmantoti kopumā 90 500 lati. Pabalstam vēl var pieteikties līdz 31.oktobrim.
Tiesības saņemt pabalstu ir ģimenēm, kuras savu pamata dzīvesvietu ir deklarējušas Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nav pārsnieguši 135 latus katram ģimenes loceklim.
Pabalstu piešķir vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā, kā arī sociālās korekcijas klašu audzēkņiem bez vecuma ierobežojuma.
Ja ģimenei piešķirts trūcīgas ģimenes statuss un ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 90 latus katram ģimenes loceklim, pabalsta apmērs ir 40 latu vienam skolēnam. Ja ģimenes ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nav pārsnieguši 135 latus katram ģimenes loceklim, pabalsta apmērs ir 30 latu vienam skolēnam.
Lai saņemtu pabalstu, Rīgas priekšpilsētas/rajona Sociālajā dienestā atbilstoši deklarētajai pamata dzīvesvietai jāiesniedz rakstisks iesniegums, izglītības iestādes izziņa par to, ka bērns mācās mācību iestādē, un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija.

Detalizētāka Šaltinis izdevumu atskaite

1.1 Sabiedriskā labuma darbībai - 5480 Ls, tsk.:
1.1.1 Balvas bērniem olimpiādēm un konkursiem - 474 Ls
2008.02.01
Balvas viesu kolektīvam no Lietuvas, čeks 1828,
Projekts "Meteņi"
SIA RIMI LATVIJALs 18,7


2008.02.14
SIA "Taīna un ko", čeks 30000741, kvīts 75932 Ls 50


Ziedu pirkšana, Ko 5
S. Indānei 310756-10404

2008.03.06
Balvas bērniem sporta diena, čeks 751286,
19,53

kvīts 460114
SIA MAXIMA LATVIJA

2008.04.07
SIA "Bāze Rīga", Pav. ACO018873,74, MU 24
67,96

Kancelējas preces - davānas bērniem Lietuvā

2008.05.06
SIA "Bāze Rīga", Pav. ADC 963923, MU 35
67,97

Kancelējas preces - davānas bērniem Lietuvā

2008.05.13
SIA "Bāze Rīga", Pav. ADC 963718, MU 37
47,27

Kancelējas preces - davānas bērniem Lietuvā

2008.08.27
SIA "Bāze Rīga", Pav. ADT 236259, MU 49
80

Kancelējas preces - balvas


2008.08.28
SIA "RK VILORI" Pavadzīme ADM 841675 MU 50
122,58

Kancelējas preces - Dāvanas pirmklasniekiem

474,01
1.1.2 Svētku un ekskursijas organizēšana bērniem, festivāli - 2306 Ls
2008.02.01
Arūnas Stankus, Pase LD821495
845 LTL
228,71

Projekts Dejas no Lietuvas, Līgums Nr.1
1126,67 LTL
2008.02.19
SIA "Vestra W", kvīts 088894, Ko 6
5,8

Kafijas aparata noma
S. Indānei 310756-10404

2008.02.01
SIA "Baltzita", Rēķins 1

60

Svētku organizēšana
MU 6


2008.02.22
SIA "RONDO-RK", LV40103071177, Kļiņģeri
21,24

Svētku organizēšana
MU 9


2008.03.10
SIA "Baltzita", Rēķins 2

28,05

Svētku organizēšana
MU 16


2008.03.13
Traku turizmo informacijos centras, čeks 0003
30,6

"Trakay pili", Par ekskursiju

150 LTL
2008.03.18
Viešoji istaiga Moksleiviu Dainu Šventes Fondas",
141,09

Rēķins 143, MU 3


Projekts Dēju no Lietuvas, Par svētkiem
695 LTL
2008.04.24
SIA "Baltzita", Rēķins 3

18

Klinģeris Jūbelejam
MU 28


2008.05.06
SIA "RONDO-RK", Pavadzīme ACS 092834
49,56

Saldumi viesiem
MU 36


2008.05.13
SIA "Baltzita", Rēķins 4

12

Svētku organizēšana
MU 38


2008.05.22
SIA AUDIO
Audio iekārtas
MU 40
191,51

Priekšapmaksa, Pavadzīme ADF 015662

2008.05.22
JONIŠKIO AUDRUVIS, LT575377917
266,2

Rēķins 0000182
MU 5 267,80 Ls



Projekts - folkloras festivāls
0,204
1300 LTL
2008.09.22
SIA "Baltzita", Rēķins 7

37,70

Svētku organizēšana
MU 53


2008.10.02
SIA "Baltzita", Rēķins 10

24,00

Svētku organizēšana
MU 60


2008.10.20
SIA "Baltzita", Rēķins 11

17,72

Svētku organizēšana
MU 61


2008.11.04
SIA "Baltzita", Rēķins 15

18,00

Svētku organizēšana
MU 66


2008.11.07
STANISLAVOS BERKLOVIENES, MU 6 124,80 Ls
122,4

LT100001261619,Rēķins IND 2561948, 3388006



Projekts
BL 0,204
0,208
600 LTL
2008.11.28
UAB KELIONIU CENTRAS FILARETAI TRAVEL,
203

125315777,Rēķins ANC-2008/11/20-1, BL 0,203


Projekts
MU 8 208 Ls
0,208
1000 LTL
2008.12.03
SIA "Baltzita", Rēķins 17, 18, 21
349,00

Svētku organizēšana
MU 73


2008.12.03
STANISLAVOS BERKLOVIENES, MU 9 82,89 Ls
81,30

LT100001261619,Rēķins IND 2561958



Projekts
BL 0,204
0,208
398,53 LTL
2008.12.10
Gardie visdari Telpu īre un transporta pak. bērniem
400,00

Rēķins 87/2008



2305,88
1.1.3 Transporta pakalpojumi deju kolektīvam, ekskursijam- 1602 Ls
2008.03.14
Vladislovo Amasenkovo ind.darb., 157682660
612





Projekts Dēju no Lietuvas, Par autobusu
3000 LTL
2008.03.18
SIA SKORPIONS-A, 40103126348, Rēķins 11, MU17
118

Deju pulciņi 04.03, 06.08 Par autotransporta pak.

2008.04.28
Vladislovo Amasenkovo ind.darb., 157682660
548,1

VAM 0000169
MU 4 553,50 Ls


Projekts Dēju no Lietuvas, Par autobusu
2700 LTL
2008.05.08
Transporta pakalpojumi, apdrošinašana -
63,24

Faktura-rēķins SP2 11710, NSAP 031157


Ekskursija



2008.05.08
Transporta pakalpojumi - Rīga Lietuva Rīga
39,26

čeks 159/2487, čeks 17/2487



Konference



2008.09.24
Transporta pakalpojumi, Lietuvā
200 ltl
40,60

čeks 189/3793, 49293/258


2008.11.28
VIEŠOJI ISTAIGA NACIONALINES FONDAS, BL 0,203
81,2

125726821, Rēķins 856, Transporta pakalpojumi


Projekts
MU 7 83,20 Ls
0,208
400 LTL
2008.12.10
Gardie visdari Telpu īre un transporta pak. bērniem


Rēķins 87/2008


100
1602,4
1.1.4 Skolas deju pulciņa atbalsts. Kostīmi, krekli deju kolektīvam,
skolniekam - 339 Ls,
2008.01.31
Audums deju kolektīvam
S. Indāne
52,80

Ko 4, čeks 4999



2008.02.19
SIA "ROBINSONS", LV40003755613, MU 8
210

Kreki ar apdruku, Pavadzīme ACJ 501512, sportam

2008.02.22
Auduma pirkums, degviela -čeks 655784,
62,03

Faktura-rēķins LNC 2, LNC 5



Komandējums Lietuvā S. Indāne 62,03

2008.04.10
KREKLI deju kolektīvam
S. Indāne
13,80

Ko 13, čeks 0150243
SIA New Yorker Latvija

338,63
pastalas - 249 Ls.
2008.02.07
Tālivaldis Andersons, Rēķins 2

249

Par pastalam MU 7




1.1.5.Skolas muzeja atbalsts, preces un pakalpojumi - 510 Ls
2008.03.20
SIA "Bāze Rīga", Par kanc. Precem, MU 18
35,07

Piedērumi skolas muzējam, Pavadzīme ACO019064

2008.04.17
SIA Marāls
Toneri

MU 25
335

Pavadzīme ADB 066854


2008.04.24
SIA DIMIR
Kartridžu uzpilde
MU 29
140

Pavadzīme ADF 830595


510,07
1.2 Citiem mērķiem un uzdevumiem - 425 Ls, tsk.:
1.2.1 Skolas teritorijas un ziemas dārza labiekārtošana - 425 Ls
2008.04.24
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 27
61,36

Pavadzīme ADA 810110


2008.04.25
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 27
33,04

Pavadzīme ADA 810116


2008.06.11
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 45
41,3

Pavadzīme ADJ 701055


2008.06.11
DEPO DIY
Ziedi skolas teritorijai
MU 46
55,93

Rēķins R00134402
57,24-1,31 Kr.rēķins

2008.07.18
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 47
59

Pavadzīme ADJ 7011130


2008.08.20
Z/S VELGI
Ziedi skolas teritorijai
MU 48
174,64

Pavadzīme ADP 797867


425,27
3. Pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem - 714 Ls, tsk.:
3.1.1 Skolas higiēnisko telpu uzturēšana - 714 Ls
2008.02.27
SIA BG
Roku salfetes
MU 10
108,04

Rēķins 1043102, Pavadzīme ACR 144840

2008.03.25
SIA BG
Roku salfetes
MU 19
108,04

Rēķins 1046024, Pavadzīme ACR 147142

2008.04.23
SIA BG
Roku salfetes
MU 26
108,04

Priekšapmaksa, Pavadzīme ADF 013434

2008.05.19
SIA BG
Roku salfetes
MU 39
108,04

Priekšapmaksa, Pavadzīme ADF 015662

2008.08.29
SIA BG
Roku salfetes
MU 51
108,04

Priekšapmaksa, Rēķins 1062059

2008.09.02
SIA SELDING Šķidrās ziepes
MU 52
20,93

Pav. ADT 218199



2008.09.24
SIA BG
Roku salfetes
MU 54
108,04

Priekšapmaksa, Rēķins 1064816

2008.09.29
SIA Selding Roku salfetes
MU 59
45,10

Pavadzīme ADT 218437


714,27

Iespējamā dienas kārtība 3. septembra skolas padomei

Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolas padomes 2009. gada 3. septembra
6. sanāksmes (no 18.00 – 19.00) iespējamais plāns. (19.00 skolas vecāku padome, aicināti piedalīties arī skolas padomes locekļi).

1.Par šajā sanāksmē iekļaujamajiem jautājumiem un jautājumiem, kas atliekami uz nākamo reizi, kuri runājami pēc 19.00 klātesot visu klašu vecāku pārstāvjiem. Par nākamo sanāksmju plānošanu, apziņošanu, sagatavošanu un protokolēšanu.
Lai turpmāk veiksmīgāk organizētu skolas padomes sēdes, jau ļoti laicīgi varētu precīzi ieplānot nākamās sanākšanas. Vai tās varētu būt katra mēneša pirmajā ? otrajā? ceturtdienā pulksten 18.30?
Labāka un ātrāka apziņošana būtu iespējama, ja veidotu apziņošanas ķēdītes un vienotos kurš kuram paziņo.
Vieglāk un ērtāk būtu protokolēt uzreiz datorā sapulces laikā. Ja vēl būtu portatīvais dators ar iespējām pierakstīto projicēt uz ekrāna – tas būtu mūsdienīgi un laiku taupoši. Sapulcēs, kurās nevarēja būt klāt un protokolēt Diāna Strauta, tos bija jāraksta man. Tomēr reizē vadīt sapulci, protokolēt un pēc tam atrast laiku, lai uzrakstītu protokolus – tas nav tik viegli.

2. par atskaitēm un naudiņām. Esmu ielikusi blogā atskaiti par 2008. gadu. Gribētos detalizētāk. Ierosinājums katru mēnesi ierakstīt kas kur izlietots, kas saņemts, kuras klases samaksājušas, kuras ne.

3. Esmu uzzinājusi par Junior Achievment iespējām mūsu skolā. Jāapspriež par naudu un skolas iespējām/vēlmi to darīt.
Biznesa pamatu apmācība iespējama integrētā veidā esošajās ekonomikas pamatu un sociālo zinību stundās vai arī kā atsevišķi mācību priekšmeti. Otrais variants esot labāks, lai varētu labāk organizēt skolēnu mācību firmu reālu darbību, taču prasa papildus finansējumu, ko skolas var piešķirt no fakultatīvo stundu apmaksai paredzētās naudas. Tā gan šogad ir īpaši maza.
Skolotāju apmācību, mācību materiālus skolēniem nodrošina JAL, par skolas gada dalības maksu – 150 latiem. Vai mēs gribam biznesa izglītību savā skolā, vai varam atļauties?

4. Brīvā laika pavadīšanas centrs – (direktores ierosināts jautājums) Jolanta un direktore par problēmām (varbūt vecāku padomē izskatāms jautājums) - atlikts, šoreiz nevar ierasties ne direktore, ne Jolanta

5. Skolas padomes decentralizēšana, funkciju sadalījums, organizēšanās. Ierosinājums – veidot no jauna un stiprināt sadarbību ar skolēnu padomi un vecāku padomi. Gribētos kaut nelielās vēstulītēs saņemt informāciju, ko lemj skolēnu padome, kāda sadarbība iespējama. Kā veicas ar pēc iespējas vairāk skolēnu iesaistīšanu reālos darbiņos skolas un savālabā.
6. Organizējam vecāku padomi – lai varam vecāku jautājumus risināt vecākiem ērtā laikā, ne vienmēr šo jautājumu izdiskutēšanā nepieciešams būt klāt skolas padomes skolniekiem un skolotājiem. Pienākumu sadale, lai katrs, kas grib/piekrītdarboties mazu darbiņu var paveikt.
7. Par labvēlīgu kontaktu stiprināšanu vecāki- skola, vecāki – vecāki, vecāki – bērnu klasesbiedri. Bija ideja par vecāku balli. Man radās doma, ka daļēji tā varētu būt diena, kad visās klasēs notiek klašu vakari ar vecāku piedalīšanos. Lai būtu interesantāk un dzīvāk, tas varētu būt kā konkurss – kurai klasei interesantāks vakars izdevies. Tomēr būtiskākais, lai tas nebūtu uz āru vērsts pompozs, bet gan reālu draudzību un izpalīdzēšanu veicinošs pasākums. Lai krīzes apstākļos nespiestu uz naudu, bet uz kopābūšanu, prieku un pleca sajūtu. Domāju, ka līdz galam šo ideju vajadzētu izdiskutēt vecāku padomē.
8. Par skolotāju apbalvošanu. Šogad kā vēl nekad nepieciešams pateikt siltu paldies labākajiem skolotājiem. Kā izvēlēties? Skolotājiem un skolas vadībai būs vieni kritēriji, skolēniem citi, vecākiem vēl citi. Tāpēc vajadzētu izdiskutēt skolēnu padomē, vecāku padomē un pedagoģiskajā padomē kā vērtēt skolotājus. Lielāko iniciatīvu gaidām no skolēnu padomes – tikpat labi varētu būt vismaz trīs balvas – skolēnu, vecāku un skolotāju.Ko mēs varam atļauties un ko mēs gribētu pasniegt? Tas, acīmredzot jāvienojas vecākiem un skolēniem. Protams, var būt, piemēram, 6. b klases speciālbalva, ja 6. b klases vecāki tā nolemj. Var būt arī vēstniecības vai izpilddirekcijas balva.
9. Par skolēnu apbalvošanu. Domāju, ka nepieciešamas balvas arī tiem, kas visstraujāk uzlabojuši mācību rezultātus. Arī olimpiāžu uzvvarētājiem,kā pagājušajā gadā. Laicīgi vākt ziedojumus tieši šiem mērķiem.
10. Iepriekšējā gada atskaite – laika trūkuma dēļ ierosinu atlikt uz nākamo reizi.

Atskaite par 2008. gadu

Maijā skolas padomes paplašinātajā sēdē lēmām, ka blogā ievietošu atskaites par skolas atbalsta fonda "Šaltinis" naudas izlietojumu. Nu esmu saņēmusi šo dokumentu un piedāvāju arī jums. Tiem, kas vēlas redzēt vēl precīzākus tēriņu un ienākumu atšifrējumus, laipni lūgti pie Solmejas Indānes - īpaša burtnīciņā viņa ieraksta katru tēriņu un līdz pēdējam sīkumam un santīmam. Turpat var uzzināt arī fondā ienākošās naudas - vecāku ziedojumi - tā ir tikai daļa no kopējā budžeta.

Rīgas Lietuviešu vidusskolas atbalsta fonds ''Šaltinis''
Prūšu iela 42a, Rīga, LV-1057
Nodokļu maksātāja reģistrācijas kods
40008071976

Ziedojumu un dāvinājumu izlietojuma summas par 2008. gadu.
1.1 Sabiedriskā labuma darbībai - 4779 Ls, tsk.:
1.1.1 Balvas bērniem olimpiādēm un konkursiem - 474 Ls
1.1.2 Svētku un ekskursijas organizēšana bērniem, festivāli - 2115 Ls
1.1.3 Transporta pakalpojumi deju kolektīvam, ekskursijam- 1602 Ls
1.1.4 Kostīmi, krekli deju kolektīvam, skolniekam - 339 Ls, Pastalas - 249 Ls
1.2 Citiem mērķiem un uzdevumiem - 1126 Ls, tsk.:
1.2.1 Skolas teritorijas un ziemas dārza labiekārtošana - 425 Ls
1.2.2 Skolas tehnikas uzturēšana - 475 Ls
1.2.3. Preces skolas muzejam - 35 Ls
1.2.4 Audio tehnika koncertam - 191 Ls
2. Administratīvajiem izdevumiem - 627 Ls, tsk.:
2.2.1 Darba alga, sociālas apdrošināšanas un iedzīvotāju ien.nod. - 447 Ls
2.2.2 Bankas pakalpojumiun konvertācijas izdevumi- 166 Ls
2.2.3 Veidlapas - 14 Ls
3. Pārējiem saimnieciskās darbības izdevumiem - 714 Ls, tsk.:
3.1.1 Skolas higiēnisko telpu uzturēšana - 714 Ls
Kopā: 7246 Ls

Pirmajā septembrī skola sākas 10.00

Vai mūsu skolā būt biznesa apmācībai?

Ir iespēja iesaistīties programmā Junior Achievment Latvija (JAL), kas skolās piedāvā biznesa izglītību. Šī organizācija nav valsts apmaksāta, tāpēc par saviem mācību materiāliem un kursiem skolotājiem prasa no skolas gada maksu - 150 latus. JAL piedāvā savas veidlapas un atbalstu lūgumiem kļūt par skolas JAL krusttēvu uzņēmumiem un uzņēmējiem.
Biznesa apmācība var tikt ietverta esošajās sociālo zinību un ekonomikas pamatu stundās, bet labāki rezultāti esot tiem, kas savas mācību firmas var veidot fakultatīvajās stundās, par kuru apmaksu un daudzumu šogad vēl ir daudz neatbildētu jautājumu.
Pavērtējiet, ko īsti piedāvā JAL un izlemiet - ir mūsu bērniem vajadzīga biznesa apmācība vai ne. 150 latu gadā no visas skolas nav nekas nepaceļams.

http://www.jal.lv/jalprojekti/Lapas/Macibumateriali.aspx

Iesaistīsimies forumā!

Uz pašorganizēšanos un labu ideju izteikšanu aicina valsts prezidenta kancelejas paspērnē esošā Stratēģiskās analīzes komisija. Šoreiz par skolu un izglītības jautājumiem.
Piedāvāju informāciju no interneta mājas lapas http://www.saki.lv

Turpinot iesākto pašorganizācijas kustību Latvijas Forums, Stratēģiskās analīzes komisija aicina uz otro šīs vasaras diskusiju „Atbalsta veidi Latvijas skolām reformu laikā" 2009.gada 19.augustā.

Līdzīgi kā pēc pirmās diskusijas mēs ceram sasniegt rezultātu - praktiskus ieteikumus un labas prakses piemērus, kā skolām veiksmīgi darboties un attīstīties arī grūtos laikos. Foruma diskusijas galvenais mērķis - sniegt morālu un idejisku atbalstu vecākiem, pedagogiem, skolām. Mēs aicinām dalīties domās par konkrētiem pozitīviem, konstruktīviem un uz sadarbību vērstiem priekšlikumiem.






Foto - Night Owl City, licenceDiskusija ir absolūti nepieciešama, jo strauji aug neskaidrību gūzma par to, kā skolām turpmāk strādāt, un kāda veidojas Latvijas izglītības sistēma. Piemēram, pastiprināta uzmanība pēdējo mēnešu laikā ir veltīta izglītības finansējuma modeļa maiņai, atstājot otrajā plānā izglītības satura un kvalitātes jautājumus. Svarīgi ir arī zināt un spēt precīzi formulēt, kāds ir sabiedrības pasūtījums izglītībai un saskaņot redzējumus par to, ko vēlas vecāki, darba devēji, pašvaldības, sabiedrība kopumā. Svarīgi saskatīt, kādi lēmumi un tālākā rīcība būs nepieciešama jau tuvāko mēnešu laikā, lai notikumi nepārsteigtu pilnīgi nesagatavotus. Daudziem noderēs praktiski piemēri, kā veidojas efektīva sadarbība vecāku, skolu, pašvaldību un uzņēmēju starpā, lai palīdzētu skolām strādāt arī sarežģītajos reformu apstākļus, lai palīdzētu bērniem nokļūt uz skolu, skolotājiem būtu motivācija pilnvērtīgi strādāt klasē, turpinātos interešu izglītība.

Līdzīgi kā šī gada maijā, SAK aicina uz pašorganizāciju. Informācija par foruma norisi un rezultātiem tiks publicēta www.saki.lv.

No savas puses mēs sagatavosim īsu ieskatu, balstītu uz jaunākajiem datiem par to, ko no skolām sagaida Latvijas sabiedrība, kādas grūtības tuvākajā laikā paredzamas un kādi veiksmīgi risinājumi ir dažādām ar skolu funkcionēšanu saistītām problēmām Latvijā un citviet. Šo ieskatu piedāvāsim diskusiju dalībniekiem ierosmei.

Diskusijas rezultātus SAK apkopos un sniegs pēc piekritības valsts un pašvaldību dienestiem. Mūsu stingra apņemšanās ir, ka idejas varēs izmantot vecāki, pašvaldības, uzņēmēji, skolotāji, skolu direktori un, ļoti ceram, arī speciālisti valsts pārvaldē. Valsts Prezidents Valdis Zatlers aktīvi līdzdarbosies vienā no diskusijām. Tā kā veiksmīga pašorganizācija aizsākās arī pēc pirmā Latvijas Foruma, piemēram, Cēsīs, tad tas dod cerību, ka arī šoreiz katras konkrētās skolas patrioti nāks kopā arī pēc Foruma un sekos, lai pašu izstrādātās un citu ieteiktās idejas tiktu īstenotas.
Pasākums plānots 19.augustā pulksten 15:00 vienlaicīgi dažādās Latvijas vietās. Norises gaitu koordinēs Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija, cerot un rosinot pasākumu organizēt cilvēkus pilsētās un novados galvenokārt pašu rokām. Šobrīd uzrunājam aktīvus cilvēkus, pašvaldības, skolas, kuru vadībai ir vēlme rīkot šādu diskusiju un aicināt uz sarunu apkārtējo sabiedrību, lai kopīgi pirms mācību gada sākuma domātu par jauniem, reāliem risinājumiem, ko paši varētu ierosināt un īstenot.

Lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par plānoto diskusiju un tās rezultātiem, piesakiet savu diskusiju, sazinoties ar Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisiju!

Mūsu kontakti:
tālr. 67092162
e-pasts:
' );
//-->\n
zanda.kalnina-lukasevica@president.lv
' );
//-->

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jums ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu
' );
//-->



Patiesā cieņā,
asoc. prof. Roberts Ķīlis
Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētājs

Pabalsti skolēnu ģimenēm

Rīgas domes Labklājības departaments aicina rīdziniekus Rīgas domes 03.07.2007. saistošo noteikumu Nr.84 "Noteikumi par Rīgas pilsētas pašvaldības sociālajiem pabalstiem" noteiktajā kārtībā saņemt pabalstu mācību līdzekļu iegādei uzsākot jauno mācību gadu.
Tiesības saņemt pabalstu ir ģimenēm, kuras deklarējušas savu pamata dzīvesvietu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā ne mazāk kā divpadsmit mēnešus pirms pabalsta pieprasīšanas un kuru ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 135 katram ģimenes loceklim, kā arī atbilst pārējiem šo saistošo noteikumu kritērijiem.
Pabalstu piešķir:
vispārizglītojošās vai profesionālās izglītības iestādes audzēknim, kurš nav sasniedzis 20 gadu vecumu un nav stājies laulībā.
sociālās korekcijas klašu audzēkņiem (bez vecuma ierobežojuma).
Pabalsta apmērs:
bērnam no ģimenes, kurai piešķirts trūcīgas ģimenes statuss (ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 90 katram ģimenes loceklim) – pabalsta apmērs Ls 40.
bērnam no ģimenes, kuras ienākumi pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz Ls 135 katram ģimenes loceklim – pabalsta apmērs Ls 30.
Lai saņemtu pabalstu:
bērna likumiskais pārstāvis vai bērns līdz 31.oktobrim Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālajā dienestā atbilstoši deklarētajai pamata dzīvesvietai iesniedz:
rakstisku iesniegumu,
izglītības iestādes izziņu par to, ka bērns mācās iepriekšminētajā mācību iestādē,
aizpilda iztikas līdzekļu deklarāciju,
uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Neskaidrību gadījumos informāciju var iegūt zvanot pa Rīgas domes Sociālo jautājumu centra bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, P,O,T,C no 9:00 – 17:00 un Pt no 9:00 – 16:00. No 17:00 – 21:00 darbojas automātiskais atbildētājs, kā arī www.ld.riga.lv.
2008.gadā pabalstu mācību līdzekļu iegādei saņēma 3121 personas. Kopumā 2008.gadā pabalstam mācību līdzekļu iegādei izlietoti Ls 112 650 no Rīgas domes budžeta līdzekļiem. Līdz 2009.gada 1.augustam pabalsts mācību līdzekļu iegādei izmaksāts 422 personām, Ls 16 090 apmērā.
Rīgas domes Labklājības departaments novēl visiem skolēniem veiksmīgu jauno mācību gadu!
Papildu informācija:

Latvijas forums par izglītību

Jau 19.augustā varētu notikt Valsts prezidenta Valda Zatlera paspārnē esošās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) koordinētais "Latvijas forums", kas būs veltīts izglītības jautājumiem.
Prezidenta preses sekretāre Ilze Rassa informēja, ka indikatīvais jau otrā "Latvijas foruma" norises laiks ir 19.augusts no plkst.15 līdz 18, taču dažādās Latvijas vietās pasākums varētu notikt arī dienu ātrāk vai vēlāk.
Diskusijas vairākās Latvijas vietās organizēs aktīvi un atsaucīgi ar skolām saistīti cilvēki. SAK būs foruma koordinators. Diskusijas, pēc Rassas teiktā, plānotas kā klasisks pašorganizācijas pasākums.
Valsts prezidenta kanceleja ir ieinteresēta pozitīvi vērstos partneros, kas ir gatavi pie sevis organizēt diskusijas par izglītības jautājumiem, tādēļ aicina sazināties ar SAK kā koordinatoru tos, kas vēlas un saskata iespēju organizēt 19.augusta diskusijas.
Diskusiju organizēšanai un idejai atbalstu ir paudusi arī UNESCO Latvijas nacionālā komisija, kas ir viens no foruma organizēšanas partneriem.
Savukārt nākošais "Latvijas forums" tiek plānots septembrī vai oktobrī, un tas tiks veltīts uzņēmējdarbībai.
Kā ziņots, 30.maijā vienlaicīgi 12 Latvijas pilsētās notika pirmais "Latvijas forums", kas pulcēja aptuveni 500 cilvēkus. Tajā tika apkopotas aptuveni 100 līdz 150 pašorganizēšanās idejas.
Forums notika Cēsīs, Jēkabpilī, Kandavā, Liepājā, Mazsalacā, Ogrē, Preiļos, Rēzeknē, Rīgā, Siguldā, Valmierā un Ventspilī.

Rīgā reorganizēs 16 skolas

Pēc garām diskusijām Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas deputāti šodien atbalstīja 16 galvaspilsētas skolu likvidēšanu nākamo trīs gadu laikā.


Galīgais lēmums būs jāpieņem domes sēdē.

Jau ziņots, ka uz komitejas sēdi bija ieradušies vairāki desmiti vecāku kopā ar bērniem, lai protestētu pret savu skolu likvidēšanu. Komitejas telpa bija tā pārpildīta, ka komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane (LPP/LC) bija spiesta izsludināt pārtraukumu, lai tiktu atrastas lielākas telpas.

Pēc brīža tika paziņots, ka komitejas sēde notiks lielajā domes sēžu zālē.

Savukārt sapulcējušies vecāki pauda satraukumu par skolu slēgšanu un vairākkārt norādīja, ka dome plāno pieņemt absurdus lēmumus.

Tomēr komitejas deputāti pēc ilgām diskusijām nolēma, ka efektivizējot skolu tīklu, Rīgā no šā gada 1.septembra vairs nedarbosies desmit skolas, kuras tiks pievienotas citām mācību iestādēm. Kopā līdz 2011.gadam plānots likvidēt 16 skolas.

Pašvaldība plāno skolas vairs neuzturēt ēkās, kuras tiek īrētas no privātīpašniekiem, kā arī atbrīvot telpas, kuras nav īsti piemērotas mācībām. Skolās, kas atrodas tuvu viena otrai, bērni netiks pārvietoti, bet tiks likvidēta administrācija.

Šogad līdz 1.septembrim plānots likvidēt Rīgas Imantas sākumskolu, Iļģuciema sākumskolu, Rīgas Ļ.Tolstoja krievu vidusskolu, Rīgas Bišumuižas pamatskolu, Mežaparka sākumskolu, Rīgas 30.vidusskolu, Rīgas 38.vidusskolu, Rīgas 20.vidusskolu, Rīgas 5.pamatskolu un Rīgas Sarkandaugavas sākumskolu.

Līdz 2010.gada 1.septembrim plānots likvidēt Rīgas 7.internātpamatskolu, Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu, Rīgas komercģimnāziju, Rīgas 100.vidusskolu un Rīgas 16.vidusskolu, bet līdz 2011.gada 1.septembrim - Rīgas 99.vidusskolu.

Atbrīvojot bērnudārzu telpas, no šā gada 1.septembra plānots Iļģuciema sākumskolu pievienot Rīgas 54.vidusskolai, bet Imantas sākumskolu - Anniņmuižas vidusskolai, tādējādi abās ēkās tiktu izveidotas 15 bērnudārza grupiņas 320 bērniem.

Atbrīvojot privātīpašumā esošās ēkas, no 1.septembra Ļ.Tolstoja krievu vidusskolu plānots apvienot ar M.Lomonosova krievu vidusskolu ēkā K.Barona ielā 71, atbrīvojot ēku Akas ielā 10, uz kuru savukārt tiktu pārvietota Rīgas Raiņa 8.vakara (maiņu) vidusskola no Ģertrūdes ielas 32 - par šās ēkas īri gadā bija jāmaksā vairāk nekā 100 000 latu. Bišumuižas pamatskolu plānots pievienot Rīgas 95.vidusskolai, atbrīvojot sliktā tehniskā stāvoklī esošo ēku Bauskas ielā 88, kas atrodas uz privātīpašnieka zemes.

No 1.septembra paredzēts arī pārvietot vairākas skolas no ēkām, kas nav paredzētas skolu funkcijām. Mežaparka sākumskolu plānots pievienot Jāņa Poruka vidusskolai, Rīgas 30.vidusskolu pievienot 21.vidusskolai, atbrīvojot ēku Miera ielā 2, uz kuru savukārt tiktu pārcelta Herdera vidusskola.

Rīgas 38.vidusskolu plānots pievienot 80.vidusskolai, uz atbrīvotajām telpām Burtnieku ielā 34 pārvietojot sākumskolu "Valodiņa", bet 20.vidusskolu paredzēts pievienot Rīgas 9.vakara maiņu vidusskolai, pārceļoties uz Stāmerienas ielu 8.

Apvienojot administrācijas, plānots Rīgas 5.pamatskolu pievienot Rīgas 95.vidusskolai, bet Sarkandaugavas sākumskolu pievienot Puškina licejam.

Nākamgad, 2010.gadā, no 1.februāra atbrīvojot bērnudārzu ēkas, paredzēts Rīgas Valdorfskolu pārcelt uz ēku Baltajā ielā 10, bet valdorfpedagoģijas pirmsskolas grupas pārcelt uz ēku Baltajā ielā 15, nodrošinot vienu administrāciju. Tāpat no 1.februāra plānots Rīgas Baltkrievu pamatskolu pārcelt uz Rīgas 86.vidusskolu. Reorganizācijas rezultātā plānots uz ēku Raņķa dambī pārvietot 11.pirmsskolas iestādi no Bišu ielas 20 - četras grupas, papildus atverot septiņas grupas 140 bērniem. Savukārt atbrīvotajā ēkā Akadēmiķa M.Keldiša ielā 4 paredzēts atvērt sešas bērnudārza grupas 120 bērniem.

No nākamā gada 1.septembra plānots Rīgas 31.viduskolas sākumskolas klases no Vecmīlgrāvja 1.līnijas 53.nama pakāpeniski pārcelt uz ēku Skuju ielā 11, 31.vidusskolu izvietojot vienā ēkā.

Atbrīvojot privātīpašumā esošās ēkas, no 2010.gada 1.decembra paredzēts Rīgas Nedzirdīgo bērnu internātpamatskolu pārcelt no A.Čaka ielas uz ēku Graudu ielā 21, bet no 1.septembra Rīgas 7.internātpamatskolu pārvietot no ēkas Graudu ielā 21, pievienojot Rīgas Lastādijas internātvidusskolai.

Nākamgad no 1.septembra arī plānots Rīgas Ebreju vidusskolu, kas atrodas divās ēkās, izvietot vienā ēkā, Rīgas 16.vidusskolu pievienot 63.vidusskolai, apvienojot administrācijas un paliekot esošajās ēkās, Rīgas 100.vidusskolu pievienot Rīgas 45.vidusskolai, atbrīvojot ēku Laimdotas ielā 42, Rīgas komercģimnāziju - Natālijas Draudziņas ģimnāzijai, atbrīvojot ēku Salaspils ielā 14, bet Rīgas Ziepniekkalna sākumskolu pievienot 94.vidusskolai, paliekot esošajās ēkās un izveidojot vienotu administrāciju.

2011.gadā, atbrīvojot bērnudārzu ēkas, plānots Rīgas 6.vidusskolas sākumskolas klases pārcelt uz ēku A.Čaka ielā 102, renovēt sākumskolas ēku un atvērt bērnudārzu, kurā būtu sešas grupas 120 bērniem. Rīgas 5.speciālās internātpamatskolas filiāli Baltāsbaznīcas ielā 40 paredzēts pārcelt uz citu ēku un, apvienojot ar Stokholmas ielas filiāli, renovēt ēku un atvērt sešas pirmsskolas grupas 120 bērniem. Abas filiāles varētu atrasties ēkā Silciema ielā 3.

No 2011.gada 1.septembra plānots Rīgas 99.vidusskolu pievienot Natālijas Draudziņas ģimnāzijai un Rīgas Centra sākumskolai, atbrīvojot nepiemēroto ēku Tallinas ielā 57.

Rīgas pašvaldība arī iecerējusi 2010.gadā pie vairākām skolām atvērt bērnudārzu grupas un/vai pirmsskolas vecuma bērnu pieskatīšanas centrus. Tas paredzēts Rīgas 68.vidusskolā, Daugavgrīvas vidusskolā, A.Pumpura 11.pamatskolā, 46.vidusskolā, Šampētera vidusskolā un 37.vidusskolā.

Kā iepriekš pieļāva Rīgas domes Izglītības, sporta un jaunatnes departamenta direktors Guntis Helmanis, reorganizācijas rezultātā darbu varētu zaudēt ap 400 pedagogu, bet daļa no viņiem varētu ieņemt vietas, kuras atstāj pensijas vecumu sasniegušie skolotāji.

Reorganizācijas rezultātā Rīgas pašvaldība šogad plāno ieekonomēt vairāk nekā 200 000 latu, bet nākamgad - 1,7 miljonus latu.

Sagatavojot priekšlikumus skolu tīkla pilnveidei, tikuši ievēroti šādi pamatprincipi: pirmsskolas izglītības iestāžu vajadzībām celto ēku izmantošana saskaņā ar to pamatfunkcijām, privātīpašumā esošo ēku atbrīvošana, skolu pārvietošana no telpām, kas nav piemērotas skolu funkcijām, un tuvumā esošu skolu administrāciju apvienošana. Skolu tīkla pilnveidošanas plānu iecerēts realizēt vairākos posmos līdz 2011.gada 1.septembrim.

Departamentā tagad izveidots īpašs informatīvais tālrunis 67026898, uz kuru piezvanot, vecāki un visi interesenti var saņemt plašāku informāciju par plānoto skolu tīkla pilnveides plānu.

Rīgas vispārizglītojošo skolu tīkla pilnveides plāns vēl tiks vērtēts atbildīgajās komitejās, bet galīgos lēmumus pieņems Rīgas dome.
Vairāk lasi http://www.kasjauns.lv/lv/news/?news_id=6906

Vecāki, izsakiet viedokli!

Dižķibele un Latvijas valdība neļauj vecākiem pat vasarā atspringt. Protams, ja negribam sakāvnieciski nolaist ķepiņas, visu pārējo un darīt pāri mūsu bērniem un viņu nakotnei, tad jādarbojas, jāizsaka savs viedoklis un konstruktīvi piedāvājumi.
Skolotāju algu samazinājums pat uz pusi, palielinot slodzi - cik labu skolotāju būs spiesti pameklēt kaut ko labāku, lai spētu izdzīvot? Kas mācīs mūsu bērnus - cilvēki ar veiksminieku, vai lūzeru domāšanu? Ar prieku vai dziļu izmisumu par dzīvi fonā?
Resursu atrašana mūzikas skolu finansējumā nozīmē, ka turpmāk par katru bērnu mēnesī varēsim maksāt 140 latus. Pensiju samazinājus - to, ka tagad mūsu vecākiem vajadzēs vairāk mūsu atspaida. Progresīvā nodokļa palielinājums - to, ka neko diži vairāk par 300 ls nevarēsi pelnīt - jo čaklāk strādāsi, jo vairāk nodokļos. Visa šī situācija pat līdz šim ļoti lojālus latvijas pilsoņus un no visas sirds godīgus nodokļu maksātājus noskaņo pret valsti un šāda veida nodokļu apsaimniekošanu. Tas nozīmē, ka varam gaidīt nodokļu ieņēmumu krišanos arī šī aspekta dēļ.
Šajā situācijā redzu, kā vienu no risinājumiem ieviest nodokļu sistēmu kā Lietuvā, kad 2 % ieņēmumu nodokļu veidā cilvēks var novirzīt konkrētai skolai, mūzikas skolai, bērnudārzam, policijai, slimnīcai utt. Tu redzi, kur paliek tavi nodokļi un esi motivēts tos maksāt. Arī skolām no kopējā katla tad paliek ne tikai pabiras.
Domāju, ka vērts izkristalizēt savu viedokli un paust to.
Jo mēs, vecāki esam spēks un varam daudz vairāk, nekā mums šķiet!

Kramiņš apzog Skolotāju kongresu

Par finanšu disciplīnas pārkāpumiem no Latvijas Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētāja un domes locekļa amata atstādināts Edgars Kramiņš, un nodibinājuma vadība atsaukusi Rīgas domē pieteikto 1.jūnija tautas sapulci Esplanādē.

Latvijas Skolotāju kongresa valdes priekšsēdētāja vietnieks Gatis Zariņš kaidroja, ka, Kramiņš no līdzšinējo pienākumu veikšanas atstādināts saistībā ar vairāk nekā 2000 latu lielu pārskaitījumu, kuru viņš neatļauti veicis no Skolotāju kongresa konta kultūrizglītības un mākslas centram "Kāpnes", kurā viņš ir valdes priekšsēdētājs.

Šī summa pārskaitīta no nodibinājuma ieņēmumiem par Latvijas skolotāju kongresa rīkošanu 29.aprīlī Kongresu namā, kuri kopumā bijuši aptuveni 4000 latu. Ņemot vērā Kramiņa rīcību, kongresa rīkotāji tagad nespēj ar Kongresu namu norēķināties par telpu nomu un segt pasākuma rīkošanas izdevumus. Ja pārskaitītā naudu Kramiņš neatdos labprātīgi, organizācijas pārstāvji gatavi arī tiesāties.

27.maijā notikusi Latvijas Skolotāju kongresa dibinātāju sapulce, kurā piedalījušies 16 no sākotnējiem dibinātājiem un kurā par jauno valdes priekšsēdētāju ievēlēts Oskars Lūsis.

Kā aģentūrai LETA norādīja Lūsis, dibinātāju sapulce nolēmusi mainīt domes un valdes sastāvu, jo nav gatava "ziedot ideju par vienotu Latvijas skolotāju spēku atsevišķu indivīdu interesēm".

Savukārt 1.jūnijā paredzētā tautas sapulce atsaukta, lai tā netiktu saistīta ar pirmsvēlēšanu aģitāciju. Nodibinājuma iepriekšējais valdes priekšsēdētājs Edgars Kramiņš ir trešais partijas "Visu Latvijai!" kandidātu sarakstā Rīgas domes vēlēšanās.
Nodibinājums iesniegumā Rīgas pilsētas izpilddirektoram Andrim Grīnbergam arī norādījis, ja šajā dienā kāds pasākums Esplanādē arī notiks, nodibinājums no tā pilnībā norobežojas. Taču no pašas akcijas rīkošanas Latvijas Skolotāju kongresa valde nav atteikusies.

Kongresa pārstāvji arī aicinājuši skolotājus, skolas administrācijas pārstāvjus, skolēnus un viņu vecākus un citus interesentus neiesaistīties aktivitātēs, kuras var graut skolotāju prestižu.

Jau ziņots, ka 1.jūnija plānotajā pasākumā, kas nodēvēts par "tautas sapulci", cilvēkus bija plānots aicināt iestāties par Latvijas sabiedrības interesēm, nepamest laukus un Latviju, vērsties pret smagiem tiesību pārkāpumiem bērnu izglītībā Latvijā, aizsargāt savu bērnu tiesības iegūt izglītību pēc iespējas tuvāk mājām, iestāties par elastīgu un demokrātisku izglītības procesa pārvaldību un aicināt atstādināt no amata izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi (ZZS).
Skolas blogs jau rakstīja, ka Kramiņu šā gada 14. janvārī izsvieda no partijas Jaunai Laiks, pēc tam, kad viņš Skolotāju kongresa vārdā bija sniedzis "interesantus" paziņojumus.

Latviete pārstāv Lietuvu Eirovīzijā

Atšķirībā no Latvijas kaimiņi lietuvieši tika Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā. Viņu pārstāvim Sasha Son (īstajā vārdā Dima Šavrovs) kā fona vokāliste piepalīdzēja latviete Baiba Skurstene, kas jau piecus gadus dzīvo Viļņā.
Eirovīzijā Lietuvu pārstāvējusī Baiba ir viena no Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces, aktrises Veltas Skurstenes (daudzi droši vien atminēsies viņas balsi Ēzelīša I-ā, Tontona vai Bokas jaunkundzes lomās) mazmeitām. Baiba Skurstene ir diezgan pazīstama džeza vokāliste, kas savulaik Latvijā uzstājusies vienā sastāvā ar dziedātājām Ievu Kerēvicu un Lindu Amantovu, basistu Pēteri Liepiņu, saksofonistu Zinti Žvartu, bundzinieku Gundaru Lintiņu un citiem pazīstamiem mūziķiem. Tāpat viņa ir dziedājusi arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas kamerkorī "Fortius". Ar Baibu labi pazīstams ir arī Intars Busulis.


Pirms pieciem gadiem Baiba devās skoloties uz Viļņas Mūzikas koledžu, bet šobrīd tajā jau pati vada džeza meistarklases. "Viļņa manā dzīvē pagadījās tīri nejauši: aiz mīlestības pret džezu aizbraucu mācīties Viļņas koledžā, un tagad tur, kā arī "J. Tallat kelpšos" konservatorijā strādāju," "VZ" stāsta Baiba. Spriežot pēc Lietuvas medijos atrodamās informācijas, Skurstene šajā valstī ir ļoti iecienīta džeza mūziķe – viņai ir pat savs fanu klubs.
Vairāk lasiet: http://www.nra.lv/zinas/23083-aktrises-skurstenes-mazmeita-eirovizija-parstav-lietuvu.htm

Būs jāziņo par piedzērušiem skolēniem

Skolas direktoriem nu būs obligāti jāziņo medicīnas iestādei un vecākiem, ja radušās pamatotas aizdomas, ka bērns saindējies ar alkoholu, narkotiskajām, toksiskajām vai psihotropajām vielām. To paredz jaunais Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos”.


Šis dokuments izstrādāts, lai uzlabotu esošo tiesisko regulējumu saistībā ar bērnu drošību izglītības iestādēs, sporta sacensībās un nodarbībās, ekskursijās, pārgājienos, pastaigās un masu pasākumos.
Jaunajos noteikumos izstrādātas no jauna un precizētas izglītības iestādes vadītāja ar skolēnu drošību saistītie uzdevumi. Šie dokumenti paredz skolu direktoriem ne vien nozīmēt atbildīgos pedagogus, kas skolēnus iepazīstina ar iekšējās kārtības noteikumiem, drošības noteikumiem un evakuācijas plānu, bet arī jānodrošina skolēnu vecāku iepazīstināšanu ar skolas iekšējās kārtības noteikumiem.
Skolu direktoriem nu būs iespējams noteikt skolēnu vecākiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību izglītības iestādē, kā arī prasību ziņot medicīnas iestādei un vecākiem, ja radušās pamatotas aizdomas, ka bērns saindējies ar alkoholu, narkotiskajām, toksiskajām vai psihotropajām vielām.

Pozitīvs narkotiku tests mūsu skolas audzēknei!

Vai magoņmaizītēs ir narkotikas? Saistošu eksperimentu, kurā piedalījās mūsu skolas skolniece un tika pie pozitīva narkotiku testa, lasiet http://www.kasjauns.lv/lv/news/vai-narkotikas-magonmaizites

Kā sveiksim?

Mūsu direktores veikumu var pamanīt jau ienākot skolas teritorijā. Viņas sapņi par skolu un mūsu bērnu nākotni ir pat spilgtāki un skaistāki, kā mums pašiem. Un, kas ir pats būtiskākais, viņa šos sapņus piepilda, dodot labu pamatu mūsu bērnu nākotnei un šodienai.
Nav brīnums, ka mūsu direktores veikums ir pamanīts un visaugstākajā līmenī novērtēts - šā gada 1. maijā viņa saņēma Latvijas augstāko apbalvojumu - ordeni - Atzinības krustu.
Kolēģi jau paguvuši viņu sveikt, atsevišķas klases gatavojas to darīt, bet iespējams daudzi vēl gaida, ka kāds organizēs šo pateicības izteikšanu. Piemērots brīdis būs nākamajā otrdienā, skolas atskaites koncertā, kas veltīts arī māmiņdienai. steidzīgi būtu jāizlemj, vai vēlamies vienoties kopīgiem sveicieniem. Ja tā, tad tieši šim nolūkam varētu savākt naudiņu un atkarībā no summas izlemt, kā sveikt direktori. Bet tas nedrīkst būt obligāti - tikai, ja ģimene patiešām vēlas pievienoties šiem kopīgiem sveicieniem. Arī ziedojuma apjomam vajadzētu būt tik lielam vai mazam, lai patiešām to var veltīt ar prieku un bez žēluma.
Patiesībā jau stāsts nav par naudu - daudz sirsnīgāk iespējams sveikt ar kaut ko pašu bērnu darinātu, kaut vai Daugavmalā saplūktām purenēm. Stāsts ir par to, ka mēs pateicamies un sveicam. Ka mēs mācam savus bērnus pateikties un sveikt.
Mīļie vecāki! Izrunājaties ar sava bērna klases vecākiem un izlemiet, kā un kad sveiksiet direktori. Ja domājat, ka tas vislabāk izdarāms koncertā un kopīga dāvana ir vērtīgāka, tad sazinieties ar 5. b klases Maksima mammu - viņa ir ar mieru savākt naudu.

Par e-taloniem

Es laikam gan neesmu vienīgā, kas nesaprot, kā lietot bērnam izsniegto e-talonu. Jo, pirms to lietot, tas jāpapildina. 5. - 12. klašu skolēniem paredzēta braukšanas maksas atlaide 75%. Tātad, ja papildinu e- talonu ar noteiktu skaitu biļešu, tās izmaksā lētāk. Tomēr, parasti iegādājamies mēnešbiļeti vienam maršrutam, jo uz skolu, mūzikas skolu nākas braukt dažreiz pat 6 reizes dienā.
Rūpīgi pārmeklējot e-talonam veltīto mājaslapu, atradu,ka mēnešbiļetes joprojām funkcionē. Protams, tās ielādē e- talonā, bet tās ir derīgas mēnesi, jebkuram braucienu skaitam izvēlētajā maršrutā. Pie reizes e - talonā varot ielādēt vēl papildus biļetes - ja gadījumā iznāk braukt citā maršrutā vai transporta veidā. 100% skaidrība gan pagaidām neradās, bet vairāk lasiet šeit,http://etalons.rigassatiksme.lv/lv/biezak_uzdotie_jautajumi/menesa_abonements/

Par mūzikas skolām - dārgāk

Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas deputāti atbalstīja Rīgas domes Kultūras departamenta ierosinājumu no 1.septembra paaugstināt mācību maksu Rīgas mūzikas un mākslas skolās par 3 latiem mēnesī.



Lai nodrošinātu profesionālās ievirzes pamatizglītības programmu īstenošanu, ikmēneša mācību maksu no septembra paredzēts noteikt 7 latu apmērā, Maruta Bukleviča, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.


Mācību maksa Rīgas mūzikas un mākslas skolas audzēkņiem profesionālās ievirzes izglītības programmās līdz šim ir bijusi 4 lati mēnesī. Tā ir bijusi nemainīga jau vairāk nekā piecus gadus un ir viena no zemākajām Latvijas kultūrizglītības sistēmā. Piemēram, Jūrmalas mūzikas skolā mēneša maksa sasniedz 15 latus.

Kultūras departamenta direktore Diāna Čivle sacīja, ka šis ir smags un nepieciešams risinājums ekonomisku apsvērumu dēļ. Viņa atgādināja, ka arī turpmāk plānots saglabāt atvieglojumus daudzbērnu ģimeņu un trūcīgo ģimeņu atvasēm. Viņa arī piezīmēja, ka vienlaikus jau šobrīd ir daudz gadījumu, kad vecāki ir gatavi par vienu mācību nodarbību maksāt pasniedzējam tādu summu, kāda ir turpmāk plānotā mēneša mācību maksa pašvaldības mūzikas un mākslas skolās. Šobrīd mācību maksa veido 7,8%, pēc palielinājuma - 13,7% no kopīgā skolu budžeta.
Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komitejas priekšsēdētājas vietnieks Imants Kalniņš (TP), kas ir arī Augusta Dombrovska mūzikas skolas direktors, atzina, ka lēmumu nākas pieņemt ļoti sarežģītā laikā, bet, viņaprāt, to vajadzēja pieņemt jau krietni vien iepriekš. I.Kalniņš izteica cerību, ka audzēkņus mācību maksas paaugstināšanas dēļ skolas nezaudēs. Tam par apliecinājumu kalpo arī pilsētas mūzikas skolu direktoru veiktā aptauja vecāku vidū.

Gala lēmums šajā jautājumā jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Kā taupīs izglītībā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piedāvā radikālas reformas nozarē, paredzot gan izdevumu samazināšanu, gan funkciju pārdalīšanu, gan arī iestāžu apvienošanu vai samazināšanu, liecina šodien ārkārtas valdības sēdei iesniegtie dokumenti.

Ziņojumā par IZM plānotajām nozares politikas un strukturālajām izmaiņām 2009.-2011.gadam uzsvērts, ka paredzēta iespēja visu mērķdotāciju finansējumu un funkcijas, kas saistītas ar vispārējās izglītības iestāžu darbību, nodot pašvaldībām.

Reformas vispārējā izglītībā paredz, ka, lai nodrošinātu mērķtiecīgu un resurspietiekamu finansēšanas modeļa "nauda seko skolēnam" īstenošanu, mērķdotācijas pedagogu darba samaksai, grāmatu iegādei un pedagogu tālākizglītībai tiek nodotas pašvaldību pārziņā un apsaimniekošanā.

Sociālās korekcijas funkciju plānots nodot Tieslietu ministrijai, paredzot izmaiņu normatīvajos aktos, kas nodrošinātu īpaši bīstamo likumpārkāpēju ievietošanu pāraudzināšanas iestādē Cēsīs, bet pārējo nodošanu pašvaldības pārziņā. Sociālās korekcijas funkcija tiek nodota Tieslietu ministrijai.

Tiks precizēta mācību līdzekļu izdošanas kārtība un nosacījumi, kā arī ierobežota darba burtnīcu izmantošana mācību procesā.

Mācību priekšmetu olimpiādes piedāvāts organizēt tikai tajos piecos mācību priekšmetos, kuros notiek starptautiskās olimpiādes, - fizika, ķīmija, bioloģija, matemātika un informātika.

Plānots izstrādāt priekšlikumus kārtībai, kādā samazināts otrgadnieku un atbirušo skolēnu skaits - obligāto izglītību uzsākošo skolēnu vecums. Tiks pārskatīta kārtība un nosacījumi pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai.

Tiks nodrošināta izmaksu efektivitāte izglītības iestāžu darbība, bet Juglas sanatorijas internātpamatskola tiks nodota pašvaldībai.

Plānots veikt pamatizglītības diferenciāciju 7.-9.klases posmā, paredzot iespēju piedāvāt gan vispārējas, gan profesionālas ievirzes izglītības programmas. Paredzēta iespēja vispārējā izglītībā ieviest "e-apmācības" formu, sākotnēji atsevišķos mācību priekšmetos.

Tāpat plānots paaugstināt prasības, skolēniem iestājoties vidusskolā - 10.klasē, kā arī veicināt skolēnu skaita uz vienu skolotāju proporcijas palielināšanu - skolotāju skaita samazināšana līdz ar skolēnu skaita samazināšanos. Plānots palielināt pedagoga kontaktstundu skaitu pedagoga darba slodzē līdz 27 stundām.

Profesionālā izglītībā plānots pārskatīt profesionālās izglītības programmu piedāvājumu, sadarbībā ar nozaru asociācijām un darba devējiem izveidojot bāzes un moduļu programmu sistēmu un kompetences centrus. Tiks izveidotas nozaru ekspertu padomes, nodrošinot tiešu saikni ar darba tirgu.

Plānots nodrošināt izmaksu efektivitāti profesionālās izglītības iestāžu darbībā, kā arī tiks samazināts profesionālās izglītības iestāžu skaits - no 71 līdz 64 izglītības iestādēm.

13 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, 15 profesionālās izglītības iestādes tiks nodotas pašvaldībām, lai apvienotu tās ar vispārējās izglītības iestādēm, bet 12 esošās profesionālās izglītības iestādes tiks pārveidotas par kompetences centriem.

Tiks samazināts finansējums transporta izdevumu kompensācijām, kas veido 3,2 latus katram profesionālās izglītības izglītojamam.

Tiks samazināts finansējums stipendijām par 50% - līdz desmit latiem, kā arī pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta profesionālās izglītības programmu licencēšana un akreditācija.

Tāpat tiks pārskatītas prasības un kārtība profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem pabeigt izglītības iestādi bez obligātas centralizēto eksāmenu kārtošanas, vienlaikus atstājot iespēju pieteikties uz centralizētajiem eksāmeniem, ja audzēknis vēlas turpināt izglītību augstākās izglītības iestādē.

Savukārt augstākajā izglītībā tiks pārskatīti nosacījumi un kārtība, kādā tiek nodrošināta augstākās izglītības programmu licencēšana.

Tiks pārskatītas valsts budžeta finansētās vietas izmaksas, samazināts no valsts budžeta finansēto vietu skaits un veikta augstākās izglītības iestāžu tīkla optimizācija.

Pārskatītas tiks arī prioritārās specialitātes studiju un studējošā kredītu dzēšanai, samazinot valsts pārvaldē strādājošo skaitu un akcentējot specialitātes ar augstu pievienoto vērtību.

Tiks sniegts atbalsts studējošajiem no maznodrošinātajām ģimenēm, piemēram, ņemot vērā ienākumu līmeni stipendiju un budžeta vietu sadalē.

Plānota esošo zinātnisko darbinieku slodžu un finansējuma aprēķināšanas kārtības pārskatīšana, samazinot zinātnes bāzes finansējumu zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem. Zinātnisko institūciju skaits reorganizācijas ceļā tiks samazināts līdz 20 iestādēm.

Tiks noteikti prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.-2013.gadā.

Savukārt valsts pārvaldē atbilstoši valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanas nosacījumiem IZM plānota padotībā esošo iestāžu reorganizācija. No 17 nozares politikas jomas iestādēm tiks izveidotas četras.

Vienā iestādē tiks apvienots Izglītības satura un eksaminācijas centrs, Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs, Valsts speciālās izglītības centrs, Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, Profesionālās izglītības administrācija, Izglītības valsts inspekcija.

Ja IZM tiks pievienota Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, tad jaunajai iestādei tiks pievienota arī šī aģentūra.

Vienā iestādē darbu uzsāks Valsts izglītības attīstības aģentūra, Izglītības inovāciju fonds, Akadēmisko programmu aģentūra.

Vienā iestādē tiks apvienota Valsts valodas aģentūra, Latviešu valodas apguves valsts aģentūra. Latvijas Akadēmisko bibliotēku plānots nodot Kultūras ministrijai, vienlaikus mainot tās statusu no valsts aģentūras uz iestādi.

Tāpat vienā iestādē tiek apvienots Studiju fonds, Latvijas Zinātnes padomes sekretariāts, Izglītības valsts inspekcija.

IZM kā dibinātājs izstāsies no Akadēmiskās informācijas centra un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra, paredzot par šīm institūcijām nodoto funkciju izpildi slēgt līdzdarbības līgumu.

Tiks izvērtēta arī iespēja, izdarot grozījumus normatīvajos aktos, sākotnēji apvienot Akadēmiskās informācijas centru un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru, bet otrajā posmā šo institūciju apvienot arī ar Augstākās izglītības padomi.

Skolas no valsts - pašvaldībām

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojas vērienīgām pārmaiņām izglītības politikas jomā, visas savā padotībā esošās izglītības iestādes nododot pašvaldībām.

Pie šāda uzstādījuma ministrija gatavojas pieturēties neatkarīgi no tā, cik liels būs budžeta samazinājums izglītības nozarē. Pašvaldībām plānots nodot gan profesionālās, gan sociālās korekcijas un speciālās izglītības iestādes, līdzi dodot šo iestāžu uzturēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus.

Pēc ierēdņa domām, ieguvējas no šādas politikas maiņas būtu gan skolas, gan arī pašvaldības un ministrija, jo skolu pārstāvjiem pēc katra dokumenta un zīmoga nebūs jāiet uz ministriju, jautājumus risinot vietējā mērogā, savukārt pašvaldību vadītāji varēs veidot vienotu izglītības programmu piedāvājumu novadā, rēķinoties ar vietējo uzņēmēju pasūtījumiem.

Turklāt izglītības sektorā tas samazinātu valsts algoto darbinieku skaitu, jo, pašvaldībām pārņemot skolas, nebūtu nepieciešams vairs tik liels skaits inspekciju, centru un aģentūru, pārliecināts Gruškevics. Pati ministrija paturētu tikai kvalitātes novērtēšanas un eksaminācijas funkciju.

IZM gatavojas arī runāt ar Finanšu ministriju, lai pašvaldībām tiktu atstāta pēc iespējas lielāka nodokļu bāze, jo ministrija uzskata, ka pašreizējā kārtība, valstij pašvaldībām atņemot lielu daļu nodokļu un vēlāk to atdodot mērķdotāciju un dotāciju veidā, prasa lielus resursus, kas varētu tikt izmantoti lietderīgāk.

Pašvaldībām tiktu nodotas 79 profesionālās izglītības iestādes, Juglas sanatorijas internātpamatskola, sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" un "Strautiņi" un Murjāņu sporta ģimnāzija.

IZM sākotnēji sagatavotais ziņojums, kas vēl nav iesniegts skatīšanai valdībā, paredzēja divu skolu - Kazdangas profesionālās vidusskolas un Apes arodvidusskolas - slēgšanu un 13 skolu nodošanu pašvaldībām.

Nākamajam mācību gadam sagatavotais uzņemšanas plāns paredz, ka rudenī profesionālajās izglītības iestādēs tiks uzņemti 7500 skolēni, kas ir par 1500 skolēniem mazāk, nekā to paredz savulaik pieņemtā IZM darbības stratēģija.

IZM gatavojas arī piedāvāt jaunu pieeju programmu īstenošanā, profesionālās izglītības bāzes programmu skaitu samazinot no aptuveni 400 uz 60, bet programmu skaitu no aptuveni 1800 uz 350, tās strukturējot atbilstoši ilgtermiņa tautsaimniecības struktūras prognozei, bet īstermiņa darba tirgus prasības apmierinot ar moduļa veida īsajām programmām, kurām tiks paredzēts zināms stundu skaits bāzes programmās.